Login Form  

   

                                3. Inercioīda enerģija. Saglabāšanās likums.

     Līdzīgi kā iepriekšējā rakstā [1], tiek pieņemts, ka inercioīda atsvaru rotācijas enerģijas izmaiņas pāriet darbā, kas nepieciešams, lai pārvietotu inercioīda masas centru un pārvarētu berzes spēkus.  

                                                                                                    (3.1)

  Pārliecinamies,ka tas ir spēkā, ja ievietojam izteiksmē (3.1) skaitliskās vērtības. Ja un no vilcējspēka aprēķinot paātrinājumu (a=1,075, un zinot inercioīda kustības laiku vienā gājienā (uz priekšu), t=0,23s, kā arī pārvietojumu (, pēc formulas V=at aprēķina ātrumu, un arī kinētisko enerģiju.. Līdzīgi izrēķina rotācijas enerģijas izmaiņas:

  Apskatot inercioīda atsvaru relatīvo kustību atskaites sistēmā, kas saistīta ar inercioīda atsvariem, tad tajā eksistē inerces spēki. Atsvaru kustības kinētiskā enerģija, un neinerciālā atskaites sistēmā tiek aplūkota tās izmaiņa laikā. Izmantojot teorētiskās mehānikas priekštatus [2], var noteikt pie kādiem nosacījumiem eksistē relatīvās kustības enerģijas integrālis. Ja relatīvās kustības vienādojums ir: , (-reālie spēki,-inerces spēki,-Koriolisa spēks), un ja reālie spēki atskaites sistēmā saistītiem ar rotējošiem atsvariem izsakās kā (kur ), tad kinētiskās enerģijas atvasinājums pēc laika ir: [2], un enerģijas integrālis) eksistē pie nosacījuma, ja inerces spēks ir gradienta vektors [2], t.i.

                                                                                 (3.2)

 vektora lauks nav virpuļains. Ja vispārīgā gadījumā vektora lauku  apraksta ar vienādojumu [2],   

                                                                                              (3.3)            

 tad lai lauks nebūtu virpuļains nepieciešami un pietiekami, lai [2]. Var iebilst vai pietiekami, jo problēma saistīta ar vienmērīgu rotācijas kustību. Turpretīm, ja rotācijas kustība ir nevienmērīga, tad iespējams enerģijas integrālis neeksistē un enerģijas saglabāšanās tādās sistēmās neizpildās. Lai izpildītos nosacījums (3.2), kas arī ir pamatnosacījums, var pieņemt, ka paātrinoši rotējošās sistēmās inerces spēka lauks rada pretēji cirkulējošu lauku, kuru apraksta ar vienādojumu,

                                                                                               (3.4)   

 tādu, ka summārais lauks, no un būtu bezvirpuļains, t.i.

                                                                                         (3.5)          

 Tas izpildas pie nosacījuma, ja

                                                                                                         (3.6)

                               

Tas norāda, ka inerces lauks nevienmērīgi rotējošās atskaites sistēmās atstāj savu ietekmi uz ārējo Zemes gravitācijas lauku, ko var novērot inerciālā atskaites sistēmā. Līdzīgi tam kā kustošies elektriskie lādiņi rada magnētisko lauku, kas ir tikai relatīvisks efekts. Jāatzīmē, ka tālākos aprēķinos būs redzama vienādojuma (3.4) lietderība, jo inercioīda pārvietojums ir pretējs inerces spēku darbības viezienam, ko arī izsaka (3.6).                

 

   
© NEPTA