Šis raksts ir turpinājums autora iepriekšējam rakstam [1], kurā tika veikts mēģinājums izskaidrot V.Tolčina inercoīda masas centra kustību. Rakstā [1] tika iegūtas inercioīda pārvietojuma formulas, kā arī tika izvirzīta hipotēze par GEM lauka eksistenci, kurš formējas inercioīda atsvaru paātrinātā, palēninātā kustībā. Izmantojot šo hipotēzi bija iespējams aprēķinos iegūt precīzākas inercioīda pārvietojuma skaitliskās vērtības, atbilstošas eksperimentālām. Tomēr netika noskaidrots kustības cēlonis. Izrādās, ka problēma ir daudz nopietnāka un jautājums par to, kā inerces spēki var veikt darbu, lai pārvietotu inercioīdu, skar dažu dziļāku teorētiskās mehānikas jautājumu izpratni. Tā piemēram, uz mehānikas bāzes attīstījās citas fizikas nozares ar jauniem jēdzieniem. Elektrodinamikā parādās elektromagnētiskais lauks, kas brīvi izplatās telplaikā. Mehānikā pazīstams tikai gravitācijas lauks, caur kuru mijiedarbojas masīvie ķermeņi, jeb telplaika liekums. Analoģiju starp mehāniku un elektrodinamiku var izmantot dažādu neskaidru mehānikas problēmu risināšanā. Tā piemēram bezatbalsta inerces dzinēju, tādiem kā inercioīds, pētījumos. Tomēr, neskatoties uz šādu iespēju, vērā jāņem tas, ka var pastāvēt iespēja tam, ka mehānikas attīstības gaitā no redzes loka izlaisti kādi svarīgi principi. Tā piemēram, neinerciālo atskaites sistēmu mijiedarbība ar ārējiem laukiem, īpaši gravitācijas lauku. Pētot inercioīdu no inerciālās atskaites sistēmas, nevar īsti saprast kādā veidā inerces spēki spēj ietekmēt inercioīda masas centru, jo inerces spēki nav reāli spēki. Arī III Ņūtona likums uz inerces spēkiem nav attiecināms, un mehānika noliedz bezatbalsta inerces dzinēju iespējamību, jo vienīgie reālie spēki ir berzes spēki. Tomēr pēc analoģijas ar elektrodinamiku,var pieņemt, ka inerces spēki rada kādu lauku, līdzīgu elektromagnētiskajam, un kuru var aprakstīt ar Maksvela vienādojumiem [2], kaut būtībā tas nav lauks parastā izpratnē, bet teorētiska konstrukcija, lai varētu pierādīt kādas teorētiskās mehānikas teorēmas. Piemēram enerģijas integrāļa eksistence rotācijas kustībā [2]. Ja rotācijas leņķiskais ātrums ir nemainīgs, tad tāds integrālis eksistē. Ja leņķiskais ātrums mainīgs, tad tādā neinerciālā atskaites sistēmā pilnā mehāniskā enerģija var arī nesaglabāties. Lai novērstu šādu nesaskaņu šajā rakstā tiek piedāvāts tas, ka cirkulējošais inerces lauks ar savu iedarbību spēj izmainīt lokāli ārējo Zemes gravitācijas lauku lokālā apgabalā tā, ka šo abu lauku cirkulācija summā rada gradienta lauku, t.i. tādu, kuram eksistē enerģijas integrālis.
Šajā rakstā būs parādīta iespēja noskaidrot inercioīda kustības cēloni. NEPTA projektu programmas ietvaros tika veikti eksperimenti ar Māliņa konstrukcijas inecioīdu (1.zīm), aprīkotu ar elektroniku, ar kuras palīdzību no inercioīda tiek pārraidīti eksperimentālie dati uz datoru. Tā kā eksperimentu sērija turpinās, apskatāmajā rakstā tiks izmantota daļa no eksperimentiem, pietiekošiem, lai pamatotu teorētiskās konstrukcijas.
1.zīm.
- Iepriekšējā
- Nākamā >>