3. Inercoīds uz Žukovska sola.
Tests uz Žukovska sola (vai līdzīgas rotējošas sistēmas) ir viens no galvenajiem inercoīda entuziastu „klupšanas akmeņiem”. Vairumā skeptiķu darbos tieši šis eksperiments tiek pasniegts par galveno argumentu klasiskās pieejas pamatotībai inercoīda kustības skaidrojumam ar berzes spēku lomu.
Šajā eksperimentā tika veiktas vairākas izmēģinājumu sērijas, kur rezultātā tika novērots, ka pie ļoti maziem berzes spēkiem sistēmas kustības efektivitāte samazinās.
No eksperimenta rezultātu apkopošanas varētu spriest par berzes spēkiem kā inercoīda galveno virzītājspēku. Tomēr, jābūt uzmanīgam ar pārsteidzīgiem secinājumiem, sekojošu iemeslu dēļ:
- Ir novērojamas lielas rezultātu atšķirības dažādiem izmēģinājumiem uz Žukovska sola;
- Ir novērojama liela kvalitatīva atšķirība inercoīda taisnvirziena kustībā uz virsmas un riņķveida kustībā, ko nosaka saite ar solu;
- Vairāki vērā ņemami eksperimentatori (V.Tolčins, G.Šipovs u.c.) apgalvo, ka inercoīds spēj griezt Žukovska solu. Internetā ir atrodams oriģināls V.Tolčina videosižets, kur īpašas konstrukcijas inercoīds griež savu platformu, kas ir novietota uz Žukovska sola.
4. Inercoīda kustība brīvā bezsvara stāvoklī.
Šis ir pieskaitāms pie viena no aizraujošākajiem eksperimentiem, lai gan nav devis pārliecinošu rezultātu. Pirms eksperimenta veikšanas inercoīds tika speciāli sagatavots, lai pasargātu to no triecieniem un mehāniskiem bojājumiem. Eksperimenta gaita tika ierakstīta ar videokameru.
Iestājoties bezsvara stāvoklim darbojošs inercoīds tika palaists brīvi planējam telpā. Ar videokameru tika uzfilmēta tā pārvietošanās un vēlāk veikta pārvietošanās analīze.
Eksperimenta rezultāti ļauj spriest, ka apgalvojums, ka inercoīds spēj pārvietot savu masas centru bez mijiedarbības ar apkārtējo vidi tikai uz savu iekšējo spēku rēķina, nav gluži bez pamata. Ir gan jāatzīst, ka šādā veidā iegūtais „bezsvara stāvoklis” ir ļoti īss: ~ 5 sek., kā arī visai nestabils, kas neļauj iegūt zinātniski tīru rezultātu.
Šeit ir vietā atgādināt, ka 2008.gada 23.maijā Krievijas Kosmisko sistēmu institūts ievadīja orbītā mākslīgo zemes pavadoni „ Yubileiny”, kura orbītas korekcijas dzinējā ir izmantots „reaktīvās kustības bez masas izmešanas” princips, kas pēc savas būtības ir V.Tolčina inercoīds. Vai tiešām Krievija būtu „izmetusi” miljonus rubļu, lai uzstādītu un palaistu kosmosā acīm redzami nederīgu dzinēju? Vai tiešām pirms tam nav veikti neskaitāmi tā izmēģinājumi uz zemes?
Datorsimulācija. Lai pārliecinātos par inercoīda matemātiskā apraksta pareizību tika izveidota vienkārša datorsimulācija, par pamatu izmantojot gatavus algoritmus (Newton), kas tiek pielietoti datorspēļu programmēšanai.
Datorsimulācija ļāva uzskatāmi atainot notiekošo mehānisko procesu un izdarīt sekojošus secinājumus:
- inercoīda kustības fenomenu, ja tāds eksistē (bez ārējās berzes) nevar aprakstīt klasiskās Ņūtona mehānikas ietvaros;
- datorsimulācija pareizi attēlo inercoīda kustību viskozas ārējās berzes (vides) apstākļos;
- datorsimulācija apliecina, ka noteiktas sausās jeb Kuloniskās berzes iespaidā inercoīds pārvietojas, taču berzes spēku vērtība nepieciešama par kārtu lielāka, nekā to parāda eksperiments.
2007.gada 26.novembrī eksperimentu rezultāti tika prezentēti LU CFI zinātniskajā seminārā un 2008.gada februārī – 24.zinātniskajā konferencē.
Tālākai inercoīda fenomena izpētei bija nepieciešams pilnveidots iekārtas modelis, kas ļautu veikt kvantitatīvus eksperimentus.
Lai to panāktu, tika nolemts aprīkot esošo inercoīda modeli ar elektroniku – uzstādīt atsvaru rotācijas un iekārtas korpusa pārvietojuma devējus, atteikties no mehāniskās atsvaru paātrināšanas – bremzēšanas sistēmas, aizstājot to ar elektromotora datorizētu vadību. Inercoīda datu pārraide uz eksperimenta kontroles datoru tika nodrošināta ar standarta Bluetooth risinājumu.
Nepieciešamo elektronisko bloku izgatavošanu, kā arī inercoīda darbības programmatūras izstrādāšanu veica firmas „ARDI” speciālisti.
Pa to laiku, kamēr risinājās inercoīda pilnveidošanas procesi es iepazinos ar daudziem internetā atrodamiem citu autoru - kā inercoīdu entuziastu, tā arī skeptiķu darbiem.
Šos materiālus nosacīti varēja sadalīt pa vairākām tēmām:
- Gravitācija – raksti, kas inercoīda fenomenu skaidro ar gravitācijas mijiedarbību vai gravielektromagnētismu (GEM).
- Inerce – inercoīda fenomens tiek skaidrots ar inerces spēku izpausmi.
- Torsioni – pamatā G.Šipova un viņa piekritēju raksti, kas inercoīda kustību skaidro ar jaunu fizikālu lauku eksistenci.
- Mehānika – inercoīda kustība tiek pamatota ar berzes spēkiem, virsmas reakciju un citiem vairāk vai mazāk klasiskiem efektiem.
- Žiroskopi – inercoīda kustība tiek skaidrota ar žiroskopiskiem efektiem.
Kā arī plašāki raksti vai filozofiski apcerējumi par inercoīdu tēmu un raksti, kas tieši nerunā par šo tēmu, bet kuros aprakstītie efekti un veiktie teorētikskie spriedumi var palīdzēt inercoīda fenomena izpētē.
2008.gada novembrī šo pasauli atstāja mans skolotājs un idejiskais iedvesmotājs – prof. Juris Tambergs. Tieši pateicoties viņa izzināšanas kārei un atvērtībai jaunām idejām es uzsāku inercoīda pētīšanas odiseju.