Projektā tiek apskatīta zinātnē diskutabla problēma par mehāniskās virzes un rotācijas kustības kopsakarībām, kas noved pie jautājuma, vai izolētā mehāniskā sistēmā, tikai uz tās iekšējo spēku rēķina var panākt šīs sistēmas virzes kustību tādējādi, iespējams, pārkāpjot trešo Ņūtona likumu.
Eksistē dažādi mehānisku iekārtu modeļi, kuros pēc to konstruktoru apgalvojuma, ar tās detaļu iekšējo nevienmērīgo rotācijas kustību palīdzību tiek panākta visas iekārtas virzes kustība. Šādu iekārtu, tās izgudrotājs krievu inženieris V.Tolčins ir nosaucis par "inercoīdu", bet fiziķis-teorētiķis G.Šipovs - par "četru dimensiju žiroskopu".
Projekta izstrādes gaitā ir izdevies uzbūvēt darboties spējīga mehānisma modeli un pārliecināties, ka iepriekš minētais sistēmas masas centra izmaiņas efekts uz tā iekšējo kustību rēķina tiešām reāli pastāv.
2008.gada 23.maijā Krievijas Kosmisko sistēmu institūts ievadīja orbītā mākslīgo zemes pavadoni „Yubileiny”, kura orbītas korekcijas dzinējā ir izmantots „reaktīvās kustības bez masas izmešanas” princips, kas pēc savas būtības ir V.Tolčina inercoīds.
2006. gadā, sākot nodarboties ar inercoīda problēmas pētīšanu tika uzbūvēts vienkāršs eksperimentālais inercoīda modelis, vadoties pēc V.Tolčina grāmatā sniegtajām norādēm un rasējumiem. Par inercoīda dzinēju tika izmantots mazas jaudas līdzstrāvas elektromotors, kura barošanu nodrošināja maināms nestabilizēts līdzsprieguma avots.
Projektā tiek apskatīta zinātnē diskutabla problēma par mehāniskās virzes un rotācijas kustības kopsakarībām, kas noved pie jautājuma, vai izolētā mehāniskā sistēmā, tikai uz tās iekšējo spēku rēķina var panākt šīs sistēmas virzes kustību tādējādi, iespējams, pārkāpjot trešo Ņūtona likumu.
Eksistē dažādi mehānisku iekārtu modeļi, kuros pēc to konstruktoru apgalvojuma, ar tās detaļu iekšējo nevienmērīgo rotācijas kustību palīdzību tiek panākta visas iekārtas virzes kustība. Šādu iekārtu, tās izgudrotājs krievu inženieris V.Tolčins ir nosaucis par "inercoīdu", bet fiziķis-teorētiķis G.Šipovs - par "četru dimensiju žiroskopu".
Projekta izstrādes gaitā ir izdevies uzbūvēt darboties spējīga mehānisma modeli un pārliecināties, ka iepriekš minētais sistēmas masas centra izmaiņas efekts uz tā iekšējo kustību rēķina tiešām reāli pastāv.
2008.gada 23.maijā Krievijas Kosmisko sistēmu institūts ievadīja orbītā mākslīgo zemes pavadoni „Yubileiny”, kura orbītas korekcijas dzinējā ir izmantots „reaktīvās kustības bez masas izmešanas” princips, kas pēc savas būtības ir V.Tolčina inercoīds.
2006. gadā, sākot nodarboties ar inercoīda problēmas pētīšanu tika uzbūvēts vienkāršs eksperimentālais inercoīda modelis, vadoties pēc V.Tolčina grāmatā sniegtajām norādēm un rasējumiem. Par inercoīda dzinēju tika izmantots mazas jaudas līdzstrāvas elektromotors, kura barošanu nodrošināja maināms nestabilizēts līdzsprieguma avots.
Ar izgatavoto mehānisko ierīci tika veikti izmēģinājumi:
- Inercoīda kustība uz horizontālas nekustīgas virsmas
- Inercoīda kustība uz horizontālas kustīgas virsmas
- Inercoīda kustība uz ūdens
Galvenie secinājumi, kas izrietēja no darbā iegūtajiem rezultātiem bija sekojoši:
- Veicot eksperimentus ar uzbūvēto inercoīda modeli tika iegūta pārliecība, ka inercoīda masas centra izmaiņas efekts uz tā iekšējo kustību rēķina tiešām reāli pastāv.
- Veiktajos eksperimentos tika novērota inercoīda pārvietošanās līdzīgi, kā aprakstīts literatūrā un kā to varēja redzēt interneta lapās ievietotajos videoklipos.
- Eksperimentos iegūtie rezultāti ļāva apšaubīt inercoīda pārvietošanās pamatojumus ar apkārtējās vides berzes vai atgrūšanās efektu palīdzību.
Diemžēl, uzbūvētais visvienkāršākais inercoīda modelis ļāva tikai kvalitatīvi novērot attiecīgo efektu, bet tā kvantitatīvo raksturlielumu noskaidrošanai bija nepieciešams izmantot daudz pilnīgākas iekārtas. Piemēram, lai izpētītu neizkompensētā inerces spēka parametrus būtu jāveic eksperimenti ar elektroniski vadāmu inercoīda modeli, kura visi galvenie raksturlielumi būtu maināmi plašās robežās ar mehānisma pārvietošanās koordinātu, attiecīgo laika momentu un citu rādītāju precīzu reģistrāciju, lai eksperimentālo novērojumu datus salīdzinātu ar teorētiskajiem paredzējumiem.
2007.gadā ar inercoīdu tika veikta virkne jaunu eksperimentu:
- Inercoīda kustība uz stikla plāksnes uz vieglas putuplasta plāksnes,
- Inercoīda kustība pie dažādiem berzes koeficientiem,
- Inercoīds uz Žukovska sola,
- Inercoīda kustība brīvā bezsvara stāvoklī u.c.
Kā arī tika izveidota vienkārša datorsimulācija, par pamatu izmantojot gatavus algoritmus (Newton), kas tiek pielietoti datorspēļu programmēšanai.
- Iepriekšējā
- Nākamā >>